Inflācija ir naudas aprites process, kura rezultātā samazinās valūtas vērtība. Un līdz ar to izmaiņas sabiedrībā jūt visi, bet vēl jo īpaši tie, kam ir zemāki ienākumi. Inflācijas rezultātā ir vērojams preču un pakalpojumu cenu kāpums un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Vienkāršiem vārdiem sakot, par vienu naudas vienību var nopirkt mazāk kā pirms inflācijas.
Labai un sakārtotai ekonomikai ir nepieciešama zema inflācija, taču pārāk augsta inflācija rada nopietnas problēmas. Tādas, ko sajūt visa sabiedrība kopumā. Biezi vien inflācija var radīt sekas, kas vairs nav atgriezeniskas dažādus iemeslu dēļ.
Šajā rakstā uzzināsim vairāk par to, kas ir inflācija un kā tā ietekmē sabiedrību un katra mūsu ikdienu.
Kas ir inflācija un kā to izmērīt?
Kā jau raksta sākumā noskaidrojām, inflācija ir process, kura ietekmē samazinās valūtas vērtība. Būtībā inflācijas pamatā ir naudas daudzuma palielinājums. Lai to saprastu labāk, ir jāzina, ka inflāciju dala divos veidos – pieprasījuma inflācija un piedāvājuma inflācija.
Pieprasījuma un piedāvājuma inflācija
Pieprasījuma inflācija rodas tad, ja piedāvājums nevar pilnībā apmierināt pieprasījumu. Tas notiek tad, kad iedzīvotājiem ir brīva nauda, ko tērēt precēm un pakalpojumiem, bet uzņēmumi nespēj apmierināt pieprasījumu un paaugstina cenas.
Pieprasījuma inflācija veidojas masveida kreditēšanas, papildu naudas emitēšanas un preču trūkuma gadījumos.
Savukārt piedāvājuma inflācija rodas tad, ja palielinās ražošanas izmaksas. Tie ir gadījumi, kad paaugstina algas vai mainās cenas visas pasaules tirgos. Tad ir jātur līdzi un diemžēl cenas jāpalielina arī citos apvidos un valstīs – arī tur, kur tas ietekmē sabiedrību vairāk.
Kā aprēķināt inflāciju?
Lai aprēkinātu inflācijas koeficientu, eiro zonā izmanto saskaņoto patēriņa cenu indeksu jeb SPCI, kuru sagatavo ES statistikas birojs. Indeksu atspoguļo 295 preču un pakalpojumu grozs no 19 euro zonas valstīm, lai radītu priekšstatu par to, kam iedzīvotāji tērē naudu.
Tad SPCI aprēķina kā attiecību starp šī groza cenu pārskata periodā un analoģiska patēriņa groza cenu bāzes gadā:
SPCI = (patēriņa groza vērtība pārskata gadā / patēriņa groza vērtība bāzes gadā) x 100%
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā ir pieejams tiešsaistes inflācijas kalkulators, kur veikt šos aprēķinus pašam.
Inflācijas ietekme uz sabiedrību
Inflācija vistiešākajā mērā ietekmē ikvienu cilvēku, kas piedalās ekonomikā – tie ir gan uzņēmēji, gan arī parastie cilvēki, kas ikdienā lieto naudas vērtību. Protams, ja tu esi nolēmis dzīvot ārpus sabiedrības, tevi kopējā ekonomika neuztrauc, jo tu neesi daļa no tās. Un tomēr vairums sabiedrības iesaistās ekonomikā un, līdz ar to, izjūt inflāciju.
Un kā gan to neizjust, ja vienu dienu par konkrētu naudas summu var nopirkt vairāk kā nākošajā dienā, inflācijas dēļ. Cilvēki, kas saņem algas, pabalstus un pensijas, izjūt inflāciju visvairāk. Lai arī inflācijai parasti seko šo algu un pensiju paaugstinājums, tas vairums gadījumos notiek daudz par lēnu. Rezultātā reāla pirktspēja jebkurā gadījumā samazinās.
Esi informēts un pasargā sevi no nezināmā
Vislabākais risinājums, kā sevi pasargāt no inflācijas negaidītajām izmaiņām, ir vienmēr būt tām gatavam. Mūsuprāt, mums katram ir jāzina, kas ir inflācija galvenokārt jau tāpēc, lai spētu izprast pārmaiņas. Tad arī var tās prognozēt un laicīgi tām sagatavoties.
Ir vērtīgi veidot savu drošības spilvenu, kas šādos brīžos noderēs. Ja tev būs savi ietaupījumi, tie loģiski atvieglos tavu ikdienu grūtos finanšu brīžos. Tāpēc vienmēr domā par savu ikdienas budžetu un to, kā un kur tiek veidoti iekrājumi.
To arī novēlam vienmēr būt gatavam un formētam!
Ieskaties arī citos rakstos, kas tev varētu būt interesanti – Interaktīvie ekrāni bankās vai Auto izsoles priekšrocības.
Lai veicas!